www.delfi.lvŠodien Latviju pāršalca ziņa par jauna politiska spēka, partiju apvienības "Vienotība" radīšanu. Bet šis bloga ieraksts nav par šo konkrēto politisko spēku, vai tas būtu ''tie paši vēži, tikai citā kulītē'' tipa veidojums vai patiesie Latvijas glābēji...
Runa ir par ko citu? Par vienotību un to, vai tā vispār Latvijas sabiedrībā un politikā eksistē kā jēdziens... Jo to es kaut kā nesajūtu.
Latvijā, pat dziļas krīzes laikos, joprojām eksistē un nekur nepazūd tādi jēdzieni kā ''fašists'' un ''okupants''... Ok, es saprotu, ka tie nekad tā īsti pilnībā nepazudīs no Latvijas interneta un ne-interneta vides, bet... vai tiešām gājieni un marši šodien ir tas pats svarīgākais un būtiskākais, ko mūsu valstij vajag? Vai būtiski tas, kurš cik daudz cieta karā 65 gadus atpakaļ, vai tomēr svarīgāk ir tas cik daudz noteikta cilvēku daļa cieš pašlaik.
Tāpat mums patīk runāt par to, ka politikā ir kretīni... tajā pašā laikā, ja salīdzina ar citām valstīm, Latvijā politikā tieši iesaistītu (kā partiju biedri, nevalstisko organizāciju biedri) cilvēku ir ļoti maz. Varu politiķiem principā deleģē bars aunu, kam vēsturiskā atmiņa saistībā ar politiķu darbiem un nedarbiem nav diez ko garāka par 6-7 mēnešiem un, kas pēc vēlēšanu akta izdarīšanas aizmirst par visu un kļūst par parasto Latvijas dīvāna politiķi un komentētāju. Loģiski, ka neviens reāli no politiķa atbildību par paveikto neprasa.
Kādu laiku atpakaļ sanāca parunāt ar pieredzējušu un inteliģentu kungu, kas pats kādreiz veidoja partiju un mēģināja tikt Saeimā. Secinājums pēc šīs sarunas bija tikai viens- latvietis nemaz negrib, lai valsti vadītu normāli politiķi un valstī valdītu normāla politiskā prakse. Kā vēl var izskaidrot to, ka latvietis vēlēšanās balso vadoties pēc krāsainākās reklāmas. Kur ir cilvēki, kas reāli kaut reizi ir bijuši uz deputātu tikšanos ar vēlētājiem, kur ir nepatīkamie jautājumi deputātiem? Tādu cilvēku un, loģiski, arī jautājumu, kas uzdoti aci pret aci sarunā ar politiķi ir ļoti, ļoti maz.
Vienotība- Latvijā būtu jābūt ne tikai vienotībai latviešu un mazākumtautību starpā, bet arī vienotībai politikā starp vēlētājiem un ievēlētajiem. Dabiski, ka arī deputāti paši dara maz, lai iesaistītu politikā vienkāršo cilvēku, bet... tautai taču jābūt tam spēkam, kas piespiež viņus to darīt, ja tie ir slinki...
Arī šīs "Vienotības'' panākumi vai neveiksme tautas acīs būs cieši saistīta ar to vai politika beidzot kļūs par visas tautas- deputātu, politiķu un vienkāršo cilvēku- kopējo lietu. Ar skaistām frāzēm var tikt vienīgi tik tālu, lai aicinātu cilvēkus uzdrošināties un rīkoties... Pēc tām jāseko reāliem darbiem, bet... lai šie reālie darbi arī sekotu, vajadzētu lielāku ieinteresētību ne tikai no pašu politiķu, bet arī no tautas puses.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru