Anyway, beidzot nolēmu uzrakstīt kaut ko, jo īsti jau nebija ko rakstīt pēdējās dienās.No money, no party.
Šajā nedēļas nogalē piemeklēja galīgs naudas trūkums, tāpēc vienīgās izklaides, ko varēju atļauties bija skatīties kā ārā kūst sniegs... Un drukāt kārtējos CV uz kuriem nebūs atbildes... Bet... not to worry, pa brīvdienām izdevās latus 20 arī nopelnīt tā, ka finansiālā situācija tuvākajā laikā mazliet, bet vismaz, uzlabosies...
Citādi ir grūti saprast pēdējā laikā vai tā situācija Latvijā uzlabojas vai ne? Laikam jau tomēr nē, jo pagaidām tās pazīmes ir ļoti ļoti sīciņas. Vai varbūt vainojams pavasaris, kad viss dabā atdzimst, bet tavā dzīvē neatdzimst nekas?? Vismaz pagaidām...
Hokejs šajā nedēļas nogalē arī bija cilvēku prātos. Ejot uz veikalu acīs dūrās cilvēki, kas pirka čipsu pakas un alu lielos kvantumos. Arī kāds senioru precēts pāris aktīvi pie letes apsprieda hokeja notikumus. Diemžēl nekas daudz, ko apspriest nebija. Kā kādreiz rakstīja Armands Puče "no ... [Balašihas] mēs aizbraucām sakauti- gan laukumā, gan ārpus tā..." Eiforija pēc pagājušajām uzvarām, vismaz līdz rītdienai, no cilvēku prātiem ir pagaisusi.
It kā vajadzētu kaut ko darīt arī skolas sakarā, bet lietas nevirzās... un diez vai arī pa brīvo nedēļu tās kaut kur virzīsies uz priekšu... bet tā kā vajadzētu.
Damn, bet šis ir viens kluss un mierīgs vakars... laiks mazliet pieviļ, bet vienalga. Ir labi. Kaut 20 lati, bet tomēr nopelnīti, silda sirdi mazliet.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru