Šodien sapratu (bez tā, ka rokā jauna shēma kā dabūt bezmaksas kafiju un pusdienas), ka nevajag nest to, ko nevar panest. Respektīvi, celt jāmēģina vienmēr, bet, ja redzi, ka nest nevari... tad labāk met nost vai atdod kaut ko citam, nekā riskē ar muguras traumu :D:D:D.
Šobrīd vismaz man atkal būs brīvais laiks... kaut nedaudz, bet būs. Un tas ir labāk, nekā sēdēt negulētām naktīm un mēģināt ar karoti izsmelt jūru... Ja ko var celt, tad tas nenozīmē to, ka to var arī nest... sevišķi tad, ja pēc tam tev uz muguras (vai tu pats sev) uzkrauj vēl pāris nesamos...
Ar grāmatas rakstīšanu, kas ir sākta (un ne tikai) arī nav īpaši socies šajā laikā. Bet nu iemesli ir tie paši. Katrā ziņā, ja tu kaut ko dienā iemācies, tad tā nav nodzīvota velti. Var, protams, mēģināt sevi mānīt ar to, ka "tu vari visu''... neviens nevar ''visu''. Un kā būtu, ja būtu darbojas uz abām pusēm... vienā pusē ir paliels žūksnis ar naudu, otrā- sačakarēts pusotrs mēnesis visās dzīves jomās.....
