Tas bija vakar...
Nez kāpēc gadās tādi rīti, kad tu izej laukā, ieelpo gaisu un kaut kā sajūties pavisam citādāk nekā parasti... Bieži tā negadās un parasti tādi rīti ir vasarās, bet... laikam jau vasara tiešām tuvojas un to var just arī gaisā.
Damn... Nezinu pat ar ko es to varētu salīdzināt. Varbūt ar Gustavo ''koks, koks, žogs, žogs...'' tikai ļoti pozitīvā izpratnē, kad it kā tu redzi tās pašas ikdienišķās lietas, kas slīd tev garām, bet kaut kā tu tās sajūti, nevis vienkārši paej garām. Apmēram tāda sajūta...
"Dinamo'' hokejs ir beidzies un tas man negatīvas sajūtas tā īsti neradīja, jo es jau biju gatavojies šādam iznākumam. Galvenais, ka pirms un arī pēc hokeja bija arī laba diena un vakars. Un tas, priekš manis, šajos laikos jau ir daudz.
Tagad kādu laiku laikam atkal sanāks neko neuzrakstīt, jo jādodas uz lokāciju, kur internets joprojām (izņemot telefonā) ir sveša lieta. Bet tas ir labi, vismaz būs kāds laiks, ko pavadīt citās, iespējams, daudz sakarīgākās nodarbēs.
Triangulāru kubu nav...
vairāk tā kā Bēthovena simfonijas tās
kā mazie sivēni
savos aizgaldos... salst
Vienpadsmit šprotu bundžas
Omskas veikalu plauktos... tikai vienpadsmit
pārējās izpirktas
vairs nav (un gubernators paliek bez vakariņām)
Četri kaķi un gopņiks
nevar padalīt ēdienu (tas sasalis, kaķi ir izsalkuši)
Kaķi suņu augumā... gopņiks vārgs, palicis viens
Hokejs
tur asinis uz ledus bieži... kā Pikaso glezna
gleznains (perfekti, vai ne... kā ledus vodkas glāzē?)
Ripa
kas tā ir, vai metafora dzīvei? Apaļa?
Bet ta nav kantaina
Kā rubika kubs.
Vai mēs uzvarēsim? Tas ir filozofisks jautājums
viss ir atkarīgs no Dieva... vai vismaz tiesneša
Vai tiesnesis ir Dievs? (dažreiz arī gopņiks, jā....)
bet Dinamo... vai Hosa ēd Rīgas šprotes
Tās nav triangulāras kā Bēthovena simfonija
Bet tomēr...
vai tās ir uzvara? Vai šprotes ir uzvaras simbols (varbūt...)
bet nesaki 3,2,1...
Visādi var būt (tiešām?)
Kāpēc ne? Uzvara ir sapņa piepildījums
Saliec Rubika kubu, tu būsi uzvarējis (tas NAV viegli)
A kas ir viegli, bļ**?