Sāku jau domāt, ka darbu man neatrast- vismaz pagaidām un tādu kā gribētos. Telemārketings mani jau piebesīja, bet nekas daudz prātīgāks nerodas. Anyway, pat, ja jaunnosūtītie CV un vēstules atkal pieviļ, jāsūta būs citi. Padoties jau nedrīkst, sevišķi manā gadījumā.
Alkohola noturību gan laikam būs izdevies nedaudz uzlabot. Lai gan... diez vai par to šobrīd ir liela jēga priecāties. Tusiņi, protams, ir laba lieta, bet tad, ja tev ir nauda, tad tie ir superīga lieta. Ja naudas nav, tad vismaz man rodas tāda kā tukšuma sajūta sirdī. Ir jau labi dažreiz izšķiest naudu kaut kādiem sūdiem, bet ilgi jau tā laimes sajūta tāpat neturas.Ļoti ātri tu sāc domāt kur aizgāja tas lats un kur cits. Un kāpēc?
Laikam jau ned. nogales spilgtākais mirklis (vieglāk būtu lietot highlight's, bet tā jau man valodā par daudz anglicismu lien iekšā) varbūt bija Iļģuciema nefiltrētā kvasa pirkums paģirainā un lietainā piektdienā. Man patīk lietus- es mīlu lietu. Tikai gan ne tad, kad tas ir izmērcējis mani tik ļoti, ka droši var griezt ārā un kārt uz veļas auklas.
Ar māsu bijām arī Saeimas namā. Atvērtās durvis un tā... Nu skaisti jau šie tur strādā... vai darās... vai vienkārši uzturas, dzīvo??
Katrā gadījumā, kā jau es teicu, rīt kaut kas ir jāizdara. Laikam varētu pat pieņemt to kā tādu moto. Kāpēc gan ne? Lai nesēdētu uz vietas, katru dienu varētu kaut ko nozīmīgu vai interesantu izdarīt. Tam taču nevajadzētu būt tik grūti, ne? Lai gan patiesībā tas gan ir grūti, jo tu pierodi pie bezdarbības... ja tev nav īsti ko darīt. Ja būtu dars varētu strādāt, ja būtu nauda varētu sēdēt bārā with ma mates, ja būtu traki jāmācās- varētu vismaz mācīties...
