Nu na&%# man tādu horoskopu?

Ja sākumā cerēji, ka viss padosies ātri un ritēs uz priekšu bez sarežģījumiem, tad tagad iespējams nonāksi pie atklāsmes, ka viss nemaz tik rožaini neizskatās. Domā labas domas. Tām ir milzīgs spēks

Draugiem.lv horoskops šodien man negrib būt labvēlīgs. Paklausīšu gan labāk tā padomam un domāšu labas domas- varbūt tad sanāks sareizot matraci...

Dinamo zaudē, sals joprojām negrib atkāpties

Šodien rītā atkal nosaldēju degunu... kas bērnībā sasaldēts, tam laikam būs par sevi jāatgādina līdz vecumdienām. Un tā gribas siltāku laiku, lai var nomest biezo jaku...

Dinamo zaudēja otro play-off spēli un sērijā 1-1. Tagad divas spēles uz Arēna Rīga ledus. Jauki! Jācer, ka abas vinnēsim, jo nav ne mazāko ilūziju, ka atgriežoties Maskavā spēlēt būs vieglāk kā šobrīd.

Citādi nav daudz jaunumu- šis tas manas nākotnes sakarā ir nokārtojies, šis tas vēl gaida savu kārtu, bet viss pagaidām izskatās labi. Varbūt pat pārāk labi. Pat pašam neticās. Jo man jau daudz nekad nav vajadzējis un, cerams, arī nevajadzēs- tikai sirdsmieru. Esmu izgājis cauri periodam, kas bija diezgan drūms un murgains un ceru, ka tam cauri manam prātam vairs nenāksies iet. Lai gan kas zin... dzīvei patīk izspēlēt jokus- tāpat kā ar mani, tā arī ar citiem.

Vienīgi žēl, ka rīt ir franču valoda, kuru es gan saprast saprotu, bet vārdi veidojot sakarīgus teikumus kaut kā nenāk pāri lūpām. Bet gan jau tas pāries un sākšu kaut ar kļūdām, bet beidzot 4. gadā arī prasīt ''chemin dans la bibliotheque''... Vēl tik uz Franciju jānobrauc.

A gan jau būs labi!

Kādu laiku nav rakstīc...

Bet šobrīd manā dzīvē briest kapitāli milzīgas pārmaiņas un, lai gan es (kā vienmēr) neesmu tām gatavs, neteikšu arī, ka būtu kā īpaši nobijies. Viss, kas notiek, notiek uz labu- es joprojām tā uzskatu un, lai gan daudz kas manā dzīvē diez vai ir noticis uz labu, bet nu tomēr katrā lietā var saskatīt vismaz kaut mazu kripatiņu tā, kas tevi veidoja par labāku cilvēku (vismaz... ja mēs nerunājam par citām lietām). To es arī novēlētu citiem, kas, tāpat kā es, cīnās vairāk paši ar sevi kā ārējiem apstākļiem un kam konstanti jāatskatās atpakaļ, saprotot, ka ''varēju izdarīt to, varēju izdarīt šo''. Varēju, bet neizdarīju- ko tur! Noiets etaps... Pašlaik es savā dzīvē nevēlētos mainīt neko, izņemot dzimšanas gadu- no 1988. uz 1990. Ne jau tāpēc, ka man gribētos būt dzimušam 90tajos... man gribētos būt vienkārši par 2 gadiem jaunākam. Jo šajā vecumā, es domāju, vēl ir nozīme tam vai tev būs 23 vai "tikai 21"(ārprāts, kādreiz man 21 likās tik liels skaitlis :D)...

Negribās jau gari izplūst, bet viena daļa manas dzīves pēc pāris mēnešiem noslēgsies un kaut arī pa lielam nekas jau nemainīsies, tomēr tas arī ir kaut kāds, bet atskaites punkts. Un gribētos atskaitīties godam vismaz par pēdējo gadu... ja ne par pirmajiem 3, kas pavadīti universitātes solā. Lai būtu par ko atskaitīties es arī sveicu šīs pārmaiņas- lai kas notiek, bet gan jau es no tām tāpat tikai un vienīgi iegūšu.