Kādu laiku nav rakstīc...

Bet šobrīd manā dzīvē briest kapitāli milzīgas pārmaiņas un, lai gan es (kā vienmēr) neesmu tām gatavs, neteikšu arī, ka būtu kā īpaši nobijies. Viss, kas notiek, notiek uz labu- es joprojām tā uzskatu un, lai gan daudz kas manā dzīvē diez vai ir noticis uz labu, bet nu tomēr katrā lietā var saskatīt vismaz kaut mazu kripatiņu tā, kas tevi veidoja par labāku cilvēku (vismaz... ja mēs nerunājam par citām lietām). To es arī novēlētu citiem, kas, tāpat kā es, cīnās vairāk paši ar sevi kā ārējiem apstākļiem un kam konstanti jāatskatās atpakaļ, saprotot, ka ''varēju izdarīt to, varēju izdarīt šo''. Varēju, bet neizdarīju- ko tur! Noiets etaps... Pašlaik es savā dzīvē nevēlētos mainīt neko, izņemot dzimšanas gadu- no 1988. uz 1990. Ne jau tāpēc, ka man gribētos būt dzimušam 90tajos... man gribētos būt vienkārši par 2 gadiem jaunākam. Jo šajā vecumā, es domāju, vēl ir nozīme tam vai tev būs 23 vai "tikai 21"(ārprāts, kādreiz man 21 likās tik liels skaitlis :D)...

Negribās jau gari izplūst, bet viena daļa manas dzīves pēc pāris mēnešiem noslēgsies un kaut arī pa lielam nekas jau nemainīsies, tomēr tas arī ir kaut kāds, bet atskaites punkts. Un gribētos atskaitīties godam vismaz par pēdējo gadu... ja ne par pirmajiem 3, kas pavadīti universitātes solā. Lai būtu par ko atskaitīties es arī sveicu šīs pārmaiņas- lai kas notiek, bet gan jau es no tām tāpat tikai un vienīgi iegūšu.