Es, pēdējās dienās sajusdamies sevišķi draņķīgi apkārtējo problēmu dēļ, nu beidzot kaut mazliet sāku atgūt sajūtu, ko varētu nosaukt par dzīvesprieku. Varbūt tāpēc, ka tuvojas Lieldienas hvz... katrā ziņā pašreiz sajūta ir tāda pati kā hokejs- lai arī sērijā ir 1:3 un mani ERASMUS plāni ir diezgan apdraudēti, tomēr cīņasspars nav zudis un... principā nekas nav pazaudēts. Joprojām ir saglabāts tas pats status quo, kas var mainīties tikai kaut kad agrā vasarā vai pat rudenī...
Esmu optimists, tāpēc vienmēr, kad esmu sūdos, es skatos uz pasauli vismaz no sūdu čupas augšas, nevis dziļi tajos iegrimis. Pašlaik neesmu vienīgais, kas ir sūdos un tas nav arī pats traģiskākais gadījums valstī tā, ka īsti par ko īdēt man nav. Tikai jādzīvo un jāskatās uz priekšu. To pašu var novēlēt arī Rīgas "Dinamo'' hokeja komandai!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru