32 stundas līdz bakalaura aizstāvēšanai

Man joprojām kaut kā ir vienalga šis pasākums... Protams, iespējams, tā nevajadzētu teikt, bet tā taču būtībā ir tikai vienkārša formalitāte vismaz šeit, Latvijā. Pats par sevi bakalaura darba uzdevums jau ir tikai parādīt to, ka tu spēj ievērot visus noteikumus tā izstrādē un uzbliezt augšā akadēmisku darbu. Nevienu pa lielam neinteresē tas, ka tu esi apskatījis teoriju, ko pirms tevis jau ir atreferējuši tūkstoši un izdarījis pētījumu, ko pirms tevis tāpat jau neskaitāmi cilvēki ir veikuši... par vienu vai otru tēmu.

Protams, es gribu visu aizstāvēt un nokārtot labi un 100 punkti, ka to es arī izdarīšu, bet facebook bija jūtama dažu kursabiedru vilšanās par to, ka viņu darbs nevienam, principā, nav vajadzīgs. Pareizāk sakot, tas ir vajadzīgs ķeksītim... gan pašam, gan Sašam... Var saprast gan pasniedzējus, kam tas, protams, ir pa lieli daļai vienalga (jo tāpat taču jālasa un jālabo maģistru darbi u.t.t., ko tur īpaši iedziļināties kaut kādā BA... ), gan arī studentus, kam dziļi vienalga ko un kāpēc viņi tur ir uzrakstījuši, bet daļai no bakalaura darba rakstitājiem tomēr mazliet paliks rūgtums par šo visu. Cerams gan, ka mēs dragāsim tik uz priekšu, augstāk un augstāk līdz kāds mums par kaut ko aplaudēs... cerams, ka ne par stulbumu, kas mūsdienās ir tik ierasti.

Bet ceturtdien tad mēs svinēsim. Un 30tajā svinēsim vēl vairāk!!!