... so damn brilliant.
Britu komēdijām, angļu valodā vienkārši sauktām par ''britcoms'' ir savs neapšaubāms šarms. Šķiet, ka, lai kuru no tām tu skatītos, tev pretī strāvo kas svaigs un oriģināls pretēji lielākajai daļai no tās bezvedīgās masas, ko skatītāju straumēm virsū gāž ASV lielās TV stacijas. Peep Show (attēlā), Spaced,The Inbetweeners, Black Books, The Thick of It, Skins, The Office, IT Crowd u.t.t. Lielākā daļa no tā visa nekādus komentārus pat neprasa- augsti novērtētas kritiķu un skatītāju (IMDB) acīs, tās paliek atmiņā vēl ilgi pēc noskatīšanās ne jau tik daudz humora, bet sociālo komentāru un ticamu, saprotamu galveno varoņu dēļ.
Kā jau to nosaukums ''britcoms'' parāda, tās īsti pat nav komēdijas, bet gan svaiga britu būtības un dvēseles stāvokļa malks komēdijas izskatā. Var gadīties, ka neilgās (6-10 sērijas) sezonas laikā komēdija pāraug par nopietnu drāmu, var gadīties tā, ka transformācija notiek pat vienas pašas sērijas ietvaros. Labākās šī žanra pārstāves dažreiz ir absurdas, mazliet dīvainas un šokējošas, bet nekad garlaicīgas vai ar tieksmi atkārtot visu to, kas žanrā jau 60 un vairāk televīzijas gadu laikā jau redzēts.
Jautājums- kāpēc tas tā ir? Var minēt to, ka, atšķirībā no ASV, britu valdības sponsorētā BBC neprasa no to veidotājiem reitingus, bet gan kvalitāti. To mēs varam novērot arī ASV, kur, atšķirībā no maksas kanāla HBO, kur sūdus sastapt vienkārši nav iespējams, tikai retais lielo TV kompāniju seriāls izceļas ar īpašu kvalitāti. Doma par reitingiem un cerība, ka tavs veidotais šovs netiks atcelts pēc pāris sērijām, protams, liek veidot kaut ko, kas jau pēc dabas neuzņemas nekādus riskus, ir politkorekts, nesatur lamuvārdus, ir vienkāršs un ierasts. Problēma, protams, jau nav tajā, vai tavi varoņi seriālā lieto lielos F vai C vārdus, vai aizvieto tos ar kādiem mazāk ausis svilinošiem terminiem, bet ir skaidrs, ka grūti sasniegt izcilību atkārtojot desmit reizes lietotās vecās un uzticamās formulas, grūti caur tam parādīt ko jaunu, oriģinālu...
Lielbritānijā šos seriālus parasti raksta viens vai divi scenāristi- īsās sezonas un mazais sēriju skaits neprasa no tiem pārāk lielu piepūli un t.s. ''scenāaristu komandas'''veidošanu, kā tas notiek ASV, kur seriāliem sezonā ir 20 sērijas un konkrētā seriāla autors nemaz fiziski nevar tās visas uzrakstīt. Līdz ar to, ienākot jaunām sejām, arī kvalitāte vai seriāla stils no sērijas uz sēriju var atšķirties. Un tas, protams, TV skatīšanās priekam un kvalitatīvai izklaidei ļoti būtiski traucē.
Lai nu kā, Lielbritānija un komēdija vienmēr ir gājušas roku rokā, vai tas bijis Benija Hila tualetes un seksuālo divdomību humors, Rovana Atkinsona "Melnā Čūska" vai "Misters Bīns", "Dad's Army", "Fawlty Towers" vai "Smalkais Stils". Un prieks, ka arī jaunajā gadu tūkstotī ar britu komēdiju nav notikušas krasas pārmaiņas uz slikto pusi, un tā joprojām priecē skatītāju kā iepriekš.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru