Dažreiz, kad diena paiet ideāli...

...vienalga nez kāpēc paliek rūgtuma sajūta. Kā vakar.
Nez vai pie tā vainīga ideālā nedēļas nogale? Man tā parasti ir, ka pēc labi pavadīta laika obligāti nākamajā dienā liksies, ka kaut kas nav tā, kā vajag. Lai arī viss ir kā vajag.
Jebkurā gadījumā, uz šo brīdi it kā manā dzīvē, ja ne viss, tad puslīdz un pašreizējām vajadzībām ir kārtībā, bet... kā visiem, vienmēr gribas kaut ko vairāk.

Dažreiz, izejot pastaigā pa pilsētu iestājas pamatīgs miers. Atceros, ka tad, kad vēl nedzīvoju Rīgā (un pirmajā brīdī, kad nonācu šeit), man pilsēta nepatika. Varbūt daļēji tāpēc, ka es to nepārzināju un man tā bija sveša. Protams, arī ļaužu pūļi, kas centrālajās ielās ik dienu nepārstāja plūst, atstāja savu iespaidu, bet šobrīd es te jūtos ļoti labi. Un tomēr, ne vienmēr (nekad) viss ir tik ideāli kā gribētos pat tad, kad šķiet, ka visam vajadzētu būt kārtībā.